Aplokšņu algas Latvijā

Ar mērķi izvairīties no naudas zaudējumiem, kuri rodas, maksājot nodokļus, vai arī jebkuru citu iemeslu esamība darba devēju plānotajā rīcībā, kas attiecas uz nodokļu nemaksāšanu, uzņēmēji mēdz maksāt algu darbiniekiem, neattaisnojot to ar dokumentiem, kas nozīmē, ka valsts par šādiem ieņēmumiem saņem nodokļus tikai daļēji vai nemaz. Šādu procesu sauc par aplokšņu algu izmaksām.

Jēdziens radies no reālas darbības – parasti gadījumos, kad tiek maksāts bez atskaitēm, nauda tiek ievietota aploksnē, tādējādi “glīti” pasniedzot to kā atalgojumu. Taču šāda rīcība neveicina valsts ekonomiku. Tas ir faktors, kurš, gluži otrādi, palēnina attīstības procesus, jo nodokļi tiek izmantoti visdažādākajiem tēriņiem – pašvaldības attīsta ceļus, atbalsta transporta struktūru, uzlabo skolu tīklu, sabiedriskās atpūtas vietas, veicinot plaša spektra attīstību, kuru cilvēks vienatnē nav spējīgs paveikt, izmantojot tikai paša ienākumus.

Aplokšņu algu saņēmēju nevērība pret saviem ienākumiem un to legālu definēšanu gluži tāpat aizšķērso ceļu plašākai un produktīvākai kopienas darbībai, jo valsts – tā ir institūcija, kas izveidota ar mērķi sadarboties. Viens no sadarbības veidiem ir – daļēja ienākumu novirzīšana šādiem kopējiem mērķiem.

Lai panāktu aplokšņu algu izskaušanu, Valsts ieņēmumu dienests brīdina gan aplokšņu algu izmaksātājus, gan to saņēmējus nomaksāt nodokļus, kā arī aicina informēt dienestu par aplokšņu algu izmaksām, paziņojot par nodokļu nemaksātāja uzņēmuma atrašanās vietu.

Bilstot pret aplokšņu algām, otrkārt, allaž tiek norādīti algas saņēmēja sociālo garantiju zaudējumi, pret ko nodrošina nodokļu maksāšana. Tomēr arī šis skaidrojums nav spējis veicināt darba ņēmēju personīgo atbildību. Tādēļ 2014. gadā izskanēja viedoklis, ka par algas saņemšanu aploksnē varētu piemērot kriminālatbildību. Turpretī, runājot par nodokļu nemaksātājiem – uzņēmējiem, pašlaik administratīvais sods par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu tiem ir no 70 līdz 430 eiro, bet Tieslietu ministrija rosinājusi šo soda naudu palielināt līdz 2100 eiro. Vai šo, vai arī kādu citu iemeslu dēļ jau nākamajā gadā pēc šī brīdinājuma vērojama tendence aplokšņu algām samazināties– tā augustā mēdijiem paziņoja VID direktore Ināra Pētersone.

Tags: ,

Leave a Reply