Archive for the ‘Jaunumi’ Category
Ikdienas lietas, kurās lieki pazūd tava nauda 2 Tuesday, August 23rd, 2016

Dzīvē ir dažādi posmi, kas saistīti ar naudas iegūšanu un tās tērēšanu. Dzīve liek gan naudu krāt, gan taupīt, gan tērēt, gan pazaudēt. Ir cilvēki, kuri naudas krāšanu padara par ikdienišķu parādību, piemēram, regulāri iemaksājot desmit procentus no ienākumiem krājkontā. Dažos dzīves periodos nauda jāiekrāj pastiprināti, un tad jāpievērš uzmanība tam, lai naudas līdzekļi lieki nepazustu no Tava maciņa.

No kā tad vajadzētu uzmanīties, ja vēlies iekrāt savam sapnim? Tev palīdzēs piecu vajadzību saraksts, kurš veidots, domājot par to, kas varētu būt ar ko citu aizstājami pirkumi, bet kurus tik daudzi cilvēki ikdienā veic gandrīz automātiski.

  1. Spontānie pirkumi

Ja tuvākajā laikā esi iecerējis lielākus izdevumus, nekā parasti, Tavi neplānotie, par paradumu kļuvušie pirkumi varētu būt viens no traucēkļiem sapņa piepildīšanā. Filozofiski runājot, šie šķēršļi jāmāk pārvērst par atspēriena punktiem – lai tie noderētu līdzīgā veidā, kā tāllēcējiem atspēriena dēlīši. Droši vien Tu kaut reizi esi attapies, runājam ar pārdevēju par patīkamu, bet nevajadzīgu pirkumu, kurš tūlīt, tūlīt ieguls Tavā somā, ja laikus nepateiksi laipnu, bet stingru „nē”. Tagad, rakstiņa lasīšanas laikā, pacenties atcerēties līdzīgas situācijas. Nākamreiz Tev jau būs vieglāk atteikties no spontāna pirkuma. Bet vēl labāk – ja esi neplānotu pirkumu „čempions”, padomā, kas Tevi parasti mudina nokļūt šajos gadījumos, kas izraisa Tavu rīcību. Centies izvairīties no tā, un Tu jau vairs tik bieži nenokļūsi spontāna pirkuma valgos. Varbūt tas ir kāds īpašs iepirkšanās noskaņojums, varbūt algas diena, varbūt atmosfēra veikalā, bet varbūt – vēlme komunicēt.

  1. Izdevumi par lietām, kuras Tu pats vari pagatavot mājās

Šo izdevumu loks var būt ļoti plašs. Atkarībā no tā, kāpēc Tu esi uzsācis lieko izdevumu analīzi, Tu vari atteikties, sākot no smalkmaizītes, uzkodām darba starplaikos, kafijas (ja to nevar pagatavot birojā bez maksas), beidzot ar dāvanām draugiem un kolēģiem. Visu iepriekšminēto vari pagatavot mājās pats.

  1. Zāles

Šis ir „slidens” jautājums. Protams, bez zālēm mēs nevaram iztikt, taču, regulāri rūpējoties par savu uzturu, fizisko un psihisko formu, zāles praktiski nav vairs nepieciešamas. Ikdienas lietas, kurās bieži pazūd nauda, mainās, un – ja ir „iekšējais” strīds par lietām, kurām, Tavuprāt, tiek tērēts pārāk daudz, naudas, sarakstā var būt jebkas, arī zāles. Minu tās kā piemēru, lai Tu, ja vēlie, ietaupīt, padomātu, kas ir Tava lieko pirkumu saraksta sastāvdaļas.

Iemesli, lai sportotu darba pusdienu pauzē Thursday, August 4th, 2016

Ja ar sportu neesi uz Tu, Tev nekas cits neatliek, kā kustēties, kad vien tas iespējams. Kāpēc to nedarīt arī darba pusdienu pauzē? Tāpēc īsumā pastāstīšu, kā pirms piecpadsmit gadiem sportoju es.

Darbavietas apkaimē atradās veca, noplukusi ēka, kurā, kā man stāstīja kolēģi, notiekot aerobikas nodarbības. Neviens no mūsējiem tās neapmeklēja (nevarēja saņemties, es nodomāju), tādēļ devos izpētīt, kas tur notiek. Atklāju trīs mazas, mājīgi iekārtotas telpas, kuru saimniece – Sniga – trenēja pa savai īpašai metodei garīgi un fiziski attīstīties gribētājus (kā nopratu vēlāk). Es pierakstījos uz nodarbībām 20,- Ls vērtībā un apmeklēju tieši divas no tām. Pārāk grūts bija uzdevums stundu garajā pusdienu pauzē paspēt gan paēst, gan nodarboties ar sportu. Es izvēlējos apvienot abus vienā, dodoties kājām uz kilometru attālo Lido restorānu un baudot veselīgas ēdienreizes (strādāju tolaik Rīgā Krasta ielā, vietā, kur tagad Dienvidu tilta uzbrauktuves).

Tomēr ar garajām pastaigām nepietika. Pēc vairākiem gadiem nokļuvu draugu kopā, kas pusdienlaiku intensīvi izmantoja aktīvām sporta nodarbēm firmai piederošā sporta zālē. Tā arī nekad līdz tai neaizgāju – vienmēr aizbildinājos ar sīki saplānoto grafiku un nevaļu. Un tā nu es nonācu līdz dzīvesveidam, kurā apvienoti īsi, intensīvi ikdienas treniņi ar aktīvām atpūtas fāzēm darba starplaikos, kas izpaužas kā vienkārši apgūstami vingrinājumi starp 40 vai 90 minūšu gariem darba periodiem.

Ja arī Tu vari organizēt savu laiku darbā pats, Tev, iespējams, noderēs kāds no maniem paņēmieniem. Rīkojos šādi.

Atkarībā no noskaņojuma un enerģijas pieplūduma izvēlos darba dienas ilgumu. Sadalu to laika sprīžos pa četrdesmit minūtēm vai pusotrai stundai (sākumā pilnīgi brīvi izvēlējos laika limitu, lai nonāktu pie pateicīgākā un ērtākā varianta, kas piemērots tieši man). Beidzot attiecīgo darba posmu, es izpildu jogas un izturības vingrinājumus, kas atslābina kakla un muguras muskulatūru, tomēr arī stiprina to (pēc vajadzības). Jogas vingrojumu priekšrocība ir tā, ka to var kombinēt pēc sirds patikas, atbilstoši fiziskajām iespējām (laiks, telpa, ķermenis).

Tā kā varu desmit minūšu laikā nokļūt gan līdz jūrai, gan upei, es dažreiz izmantoju pusdienu pauzi, lai pastaigājoties „izvēdinātu” galvu. Tas gan ir galējos gadījumos, kad esmu fiziski un radoši izsīkusi un man nepietiek ar ierastajām 10-15 minūtēm atpūtas.

Arī rīta peldes vai braucieni ar skrejriteni man vasarā ir obligāti, kā arī volejbola nodarbība reizi nedēļā. Ja esi sporta kluba abonementa īpašnieks, vari sevi atbilstoši disciplinēt, kā arī darba grafiks Tev sakārtots tā, ka nekādi šķēršļi dienas gaitā Tevi nespēj atturēt (vai netraucē) fiziski nodarbināt ķermeni darba dienas vidū, tad arī tas var būt viens no veidiem, kā uzturēt sevi labā formā.

Ir dažnedažādi citi knifi, kā ieviest kustību savā dzīves stilā. Piemēram, vai, ja vari, Tu izmanto iespēju vienmēr kāpt pa kāpnēm, nevis braukt ar liftu? Pastaigāties svaigā gaisā līdz tuvējai kafejnīcai tā vietā, lai pasūtītu ēdienu uz biroju? Braukt ar velosipēdu, nevis izmantot sabiedrisko transportu vai auto? Noiet kājām vienu pieturu? Atvērt vārtus, pat ja auto vada kāds cits vai – ja labāks iemesls ir pakalpot kādam – pats vadi auto, kamēr līdzbraucējs zviln blakus krēslā? Aizej uz tuvējo bodi kājām? Pastaigas un draudzīga žesta nolūkos aizej pretī viesim uz vilciena, trolejbusa, autobusa vai tramvaja pieturu? Kusties, arī ārsts Danilāns to iesaka!

Ikdienas lietas, kurās lieki pazūd tava nauda Tuesday, July 5th, 2016

Dzīvē ir dažādi posmi, kas saistīti ar naudas iegūšanu un tās tērēšanu. Dzīve liek gan naudu krāt, gan taupīt, gan tērēt, gan pazaudēt. Ir cilvēki, kuri naudas krāšanu padara par ikdienišķu parādību, piemēram, regulāri iemaksājot desmit procentus no ienākumiem krājkontā. Dažos dzīves periodos nauda jāiekrāj pastiprināti, un tad jāpievērš uzmanība tam, lai naudas līdzekļi lieki nepazustu no Tava maciņa.

No kā tad vajadzētu uzmanīties, ja vēlies iekrāt savam sapnim? Tev palīdzēs piecu vajadzību saraksts, kurš veidots, domājot par to, kas varētu būt ar ko citu aizstājami pirkumi, bet kurus tik daudzi cilvēki ikdienā veic gandrīz automātiski.

  1. Bērnu vajadzības

Saka, ka mazs bērns klēpi spiež, liels bērns – sirdi. Bērni ļoti daudziem vecākiem, par spīti labai audzināšanai un apkārtējo atbalstam, sagādā rūpes, turklāt visas dzīves garumā. Ja ir iespaids, ka bērns „prasa”, „izmaksā” pārāk daudz, jāvēršas pie sociālā dienesta. Nekādā gadījumā nepaliec viens.

  1. Preses izdevumi

Pēdējo desmit līdz divdesmit gadu laikā mēdiju vide ir ļoti izmainījusies. Ja agrāk preses izdevumu pirkšana un abonēšana bija gandrīz vienīgais veids, kā sekot notikumiem valstī un pasaulē, tad tagad katrs drukātais izdevums ir spiests sekot interneta tehnoloģiju attīstībai, radot savas vietnes, kuras varam lasīt arī mēs. Piecdesmit un vairāk santīmu ik dienas par preses izdevumiem, lai pavadītu laiku uzgaidāmajā telpā pie ārsta kabineta vai sabiedriskajā transportā, ir biežs lieka naudas patēriņa iemesls. Piemēram, bibliotēkās var lasīt preses izdevumus pilnīgi bez maksas. Var kooperēties ar draugiem, abonējot vienu preses izdevumu.

Kredītsaistību izbeigšana Thursday, June 16th, 2016

Kredītsaistību izbeigšana norisinās pavisam vienkārši, tāpat kā veiksmīgi norisinājies darījums, kur abas puses ir sava veida ieguvēji, bet ķersimies vērsim pie ragiem! Kredīts, kas tiek laikā atmaksāts, klientam sniedz dažādas privilēģijas, sākot ar dažādu punktu un bonusu uzkrāšanu un protams – atļauju aizņemties atkārtoti, taču pats svarīgākais – līdz ko paņemtais kredīts, savlaicīgi atmaksāts, jeb atgriezts konkrētā līguma kredīsaistības tiek izbeigtas, taču tas nebūt arī nav viss. Kredītkompānija, no kuras Tu esi aizņēmies kredītu tavus datus no savas datu bāzes neizdzēš, un nekādā veidā tie arī netiek bloķēti, ja viens pats klients to nav pieprasījis. Respektīvi, kad Jūs esat savlaicīgi atmaksājis savu kredītu , Jums tiek sniegtas dažādas privilēģijas, ja vien protams vēlaties tās izmantot. Taču, kā lielākā daļa par to neko nezina, kreditēšanas firma joprojām turpina informēt esošo klientu par jaunām akcijām, iespējām un dažādiem citiem notikumiem, kas varētu būt Tev saistoši. Vai saskatījāt kaut ko negatīvu? Jāteic, ka šo kredīta ņēmējiem šādi darījumi un piedāvātās iespējas ir pat diezgan izdevīgas, jo netiek pārsniegta tā naudas summas, kura tika norādīta sākumā līgumā, bet kā jau zināms – jaunākie kreditoru piedāvājumi – piedāvā jaunajiem klientiem aizņemties tieši tādu summu, kādu aizņēmies, nepievienojot nevienu procentu par aizņemšanos.

Taču jāpiebilst īsumā – kas notiek, ja paņemtā kredīta atmaksa tiek kavēta? Pavisam īsi runājot, par katru nokavēto dienu tiek aprēķināti nokavējuma, jeb soda procenti, kas tiek aprēķināti no pamatsummas un kopējās komisijas maksas. Šie soda procenti ir ir atkarīgi no kreditoru firmām, taču parasti tie ir sākot no 0,5% dienā, beidzot līdz pat 1,5% dienā, vidējais rādītājs Latvijā ir aptuveni 0,8%. Ja neesi samaksājis naudu laikā, ar katru dienu tā pieaug, pietam ļoti ātri! Tieši tāpēc atceries, ka kredītsaistību izbeigšana ir laba lieta, tieši tikpat laba, kā aizņemties naudu ar atbildību – zinot, ka spēsi to laikus atmaksāt!

Vai mūsdienu ekonomiskajā situācijā ir iespējams iekrāt naudu pensijas gadiem? Friday, May 13th, 2016

NaudaMūsdienu ekonomiskā situācija ir pietiekoši sarežģīta, lai radītu satraukumu par mūsu iespējām veidot iekrājumus, kas spētu sniegt pietiekošu atbalstu mūsu pensijas gadiem. Algas ir mazas, nodokļi ir lieli, kredīti internetā ir pieejami katru dienu, tā uzskata ļoti daudzi cilvēki un par vecumdienām nemaz necenšas domāt, jo netic iespējām kaut ko darīt lietas labā. Bet patiesībā iespējas ir vienmēr. Tās ir tikai jāprot atrast un izmantot.

Ja mēs patiesām vēlamies veidot kādus iekrājumus saviem pensijas gadiem, mums atliek tikai šo mērķi nospraust kā vienu no prioritārajiem. Ja tā ir prioritāte, tad varam meklēt iespējas to darīt. protams, nedrīkstam atstāt novārta visus pārējos izdevumus. Pensijas iekrājumu dēļ nedrīkstam nemaksāt savus rēķinu, nedrīkstam atteikties no savu vēlmju un vajadzību apmierināšanas. Ir jādzīvo arī mirklī nevis tikai nākotnē. Taču, izveidojot labu un stabilu budžetu, varam paredzēt kādu daļu ienākumu veltīt tieši pensijas iekrājumiem.

Šo iekrājumu veidošana var būt ļoti dažāda. Varam vienkārši krāt naudu. Varam veidot iekrājumus, ar mērķi tos lietot vecumdienās, bet šādi pastāv risks, ka šos iekrājumus iztērēsim citiem mērķiem ilgi pirms pensijas gadu sasniegšanas. Protams, iekrājumu veidošana ir ļoti svarīga, bet krāt naudu tā sauktajā zeķē īsti nav labākais variants vecumdienu nodrošināšanai.

Cits variants ir dažādi pensiju fondi. Varam veidot iekrājumus izmantojot pensiju 3. līmeni. Šis pensiju līmenis, atšķirībā no 1. vai 2. pensiju līmeņa, ir pilnībā brīvprātīgs. Dažādās iespējas mums ļauj ieguldīt naudu un ne tikai to krāt, bet arī ar to pelnīt. Šādi varam palielināt savu pensijas kapitālu ar papildus peļņu.

Šī iespēja ir ļoti izdevīga, jo ir iespēja ieguldīt pat ļoti mazas naudas summas. Jums nav obligāti jāiegulda lielas naudas summas, lai varētu izmantot šo iespēju. Dažādi fondi piedāvā dažādus noteikumus un izvēloties sev piemēroto, pat ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem varam sasniegt lielisku rezultātus. Kā mums saka dažādi pārdevēji kuri vēlas mums kaut ko pārdot – vienu eiro dienā taču varat atļauties. Tas var darboties arī šeit. Viens eiro dienā ir 30 eiro mēnesī. Gada laikā tie jau ir 360 eiro un tā turpinot varat iekrāt pietiekošu kapitālu, lai atvieglotu savas vecumdienas. Turklāt, šī nauda vēl pati strādās un var sniegt papildus pienesumu. Protams pastāv arī riski, bet tā tas ir visur nu ir jāizvērtē vai šie riski ir tā vērti.